Saimnieki: Uldis Rudzītis +371 29495146
Ineta Rudzīte +371 26463980

Saimniecība «Jaun-Ieviņas» bija pirmais privātais iniciators Latvijā, kurš uzsāka lopu dabisko ganīšanu. Līdzās mīlestībai pret dabu, sevišķi pret savvaļas zirgiem Rudzīšu ģimene saprata, ka, ierīkojot dabisku vidi ar savvaļas zirgiem un govīm, viņiem radīsies lieliskas iespējas piesaistīt tūristus savam īpašumam. Rudzīši plānoja uzbūvēt viesu namu un domāja, kā piesaistīt tūristu uzmanību, vienlaicīgi izklāstot savu biznesa dabisko (ekoloģisko) stilu. Viņus iedvesmoja savvaļas Konik zirgu ganīšanas projekts pie Papes ezera. 2000. gada vasarā viņi sazinājās ar ARK un lūdza iespējas viņiem uzsākt privāto biznesu, lai strādātu ar līdzīgu pieeju. ARK šī likās lieliska iespēja - kopā ar Rudzīšiem izstrādāt veidu, kā padarīt dabas menedžmentu loģiski un ekonomiski pievilcīgu kombināciju tādam biznesam kā Viesu nams. Kopīgi mēs nolēmām pieņemt izaicinājumu, mēs vienojāmies, ka pēc 5 gadiem puse ganāmpulka tiks atdota ganāmpulku fondam (kuru nodibinājis ARK). No šī fonda dzīvnieki varētu tikt atkal un atkal atdoti citiem līdzīgiem mērķiem. 2002. gada vasarā 7 savvaļas Konik zirgi, ievesti no Nīderlandes, tika novietoti Jaun-ieviņu īpašumā. Šis neparastais solis no privātuzņēmuma puses pievilka mēdiju uzmanību un tajā vasarā Jaun-ieviņas bija nacionālo ziņu centrā, kā rezultātā sāka ierasties tūristi, tajā vasarā jau 700 cilvēku apmeklēja savvaļas dzīvnieku teritoriju. Rudzīšu kundze prot stāstīt aizraujošus stāstus par ganāmpulkiem, kurus viņa pazīst tikpat labi kā ģimenes locekļus. Tā rezultātā cilvēki joprojām ierodas. Nākošajā gadā apmeklētāju skaits pieauga līdz 1000, un tas viss tajā laikā, kad Viesu nams tikko kā bija iesākts būvēt. Ekskursijas vien neienesa daudz naudas, tomēr šīs naudas bija pietiekami žogu ierīkošanai. Šajā gadā viņu saimniecība saņem sertifikātu kā Latvijas ekoloģiskā saimniecība. 2005. gadā viņi atklāj savu viesu namu. Tagad apmeklētājiem, kuru skaits pieaudzis līdz 1500, tiek piedāvāta ne tika jauka ekskursija, bet arī naktsmājas, un tātad - vairāk ienākumu. 2007. gadā viņi kļūst par Eiropas finansētu Eko saimniecību un Viesu namu. Apmeklētāju skaits turpina pieaugt, un 2007. gadā tas ir gandrīz 2000. Daudziem tūristiem Viesu nams liekas tāds, kuru viņi nevar atļauties, un Rudzīši saprot, ka viņiem jāpiedāvā vairāk un lētākas iespējas, kas dotu ienākumus. 2008. gadā pie ieejas ganību teritorijā viņi uzbūvē kiosku. Šeit ir iespējams nopirkt produktus no Jaun-ieviņu saimniecības, kā arī ekoloģiskus produktus no citām vietējām saimniecībām. Piemēram, pašu ražotas kokogles, medu, zāļu tējas, sulu, džemus, kaltētus augļus un, protams, ekoloģisku saldējumu. Tūristu skaits ir nostabilizējies līdz apmēram 2000 gadā, un tagad, šajos krīzes apstākļos, tam ir tendence nedaudz pieaugt. Šodien tūrisms veido lielāko daļu saimniecības ienākumu, bet Jaun-ieviņām ir daudz ekonomisko balstu, un gadījumā, ja vienā nozarē neveicas tik labi, viņi koncentrējas uz kādu citu, piemēram, šajā gadā salīdzinot ar iepriekšējiem viņi ir orientēti uz lauksaimniecību.

Ganību platība ievērojami attīstās. 2002. gadā botāniķi pārlūkoja visu ganību teritoriju, lai to novērtētu botāniski, tad tikai 1 ha tika atzīts kā bioloģiski vērtīgas ganības. Šāda veida ganības var saņemt papildus valsts subsīdijas. 2009. gadā tā pati teritorija tika novērtēta atkal, tagad pateicoties dabiskajai ganīšanai 19,5 ha tika atzīti kā bioloģiski vērtīgi. Lai gan tas izskatās iespaidīgi, tomēr kaut kādā veidā neatbilst realitātei, jo lielā daļā ganību teritorijā esošos daļēji pieejamos mežainajos apgabalos atrodama tā pati vai vēl retāk sastopama augu valsts, bet atbilstoši esošajiem likumiem tā netiek uzskatīta kā ganības, tādejādi liedzot iespējas saņemt subsīdijas. Tāpēc, ka govīm ir pilnīgi atšķirīga ganīšanās stratēģija, kā arī atšķirīga orientācija ainavā, neliela savvaļas govju grupa tika novietota ganību teritorijā 2006. gadā. Konik zirgu skaitam pieaugot, daudzi zirgi no Jaun-ieviņām tika pārvietoti uz citām saimniecībām reģionā, kur cilvēki ir uzsākuši līdzīga veida dabas - ainavas veidošanu un ekotūrismu.

Der atzīmēt, ka Eiropas lauku attīstības subsīdijas daudzreiz ir ievērojamā daļa no saimniecību ienākumiem, bet kā parāda Rudzīšu pieredze, ja vien jūs varat atrast vairākas ekonomiskās nozares jūsu saimniecībā, jūs, iespējams, pastāvēsiet, pat ja subsīdijas izsīks.

pārpublicēts no: ARK